VII sesija

Izdales materiāls sesijai "Kas ved Latviju uz bankrotu?"

Šajā lapā apkopotas saites uz ziņām, kas tiek pieņemtas visiem sesijas dalībniekiem par zināmām, un tāpēc neprasa atsevišķu izklāstu vakara ietvaros.

Demos.lv rīkotāji

2024. gada 2. okt

Pieteikties dalībai

Valsts iejaukšanās privātajā dzīvē

Austrumu robežas neizbūve vai pārkontrolēšanās

Uzņēmuma "Igate" pārstāvjus, būvuzraugu un robežsardzes darbiniekus tiesā par lētāku materiālu izmantošanu robežas būvē, nekā projektā paredzēts. Tāpat robežsardze maksājusi par darbiem, kas iepirkumā nav paredzēti. Prokurors uzskata, ka krāpšanas rezultātā robežsardze no savas naudas uzņēmumam nelikumīgi izmaksājusi miljoniem eiro.

Par noziegumiem austrumu robežas būvniecībā iztiesāšanā ir septiņi kriminālprocesi, bet robeža tā arī nav pabeigta. Neviens politiķis par kavēšanos un jucekli desmit gadu garumā līdz šim nav uzņēmies atbildību, tie, kas atbildīgi par robežas drošību, nebūšanās turpina vainot izmeklētājus un nelikumību atklājējus.

"Diemžēl patīk vai ne, esam aizkontrolējušies tik tālu, ka visi darbi tika apturēti, visi tagad baidās no kriminālprocesiem kriminālprocesu galā. Tas tomēr ir faktors, par ko ir jārunā. Mērķis ir kopā ar Iekšlietu un arī Aizsardzības ministrijām Nacionālās drošības padomes sēdē pārrunāt arī praktiskus darbus, kas ir veicami, juridiski likumdošanas procesus; jo, ja mēs tā turpināsim, nav ko sev liekuļot, austrumu robežas izbūve nenotiks tuvākā laikā vienkārši tāpēc, ka gana daudz birokrātijas, gana daudz pārbaudītāju, gana maz darītāju," pauda Rinkēvičs.

Zaļais kurss

“Neatliekamajam jautājumam par jūras līmeņa celšanos ir jāvelta mūsu nedalīta uzmanība. Tas ir globāls izaicinājums, bet zemieņu un Mazo salu jaunattīstības valstīm – izdzīvošanas jautājums.”

“Mums ir jāveicina Antigvas un Barbudas Mazo salu jaunattīstības valstu programmas īstenošana. Mums ir jāpanāk ilgtspējīga attīstība. Tas ir mūsu visu interesēs. Tāda ir arī Nākotnes samita apņemšanās – izaicinājumu pilnajā pasaulē atbalstīt ikvienu jebkurā pasaules vietā. […] Latvija ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Mēs esam 13. vietā pasaulē Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Latvija ir gatava dalīties pieredzē par to, kā veidot digitalizētu rīcību klimata jomā. Latvija cieši seko līdzi jūras līmeņa celšanās juridiskajiem aspektiem. Tas izriet no mūsu īpašās vēsturiskās pieredzes saistībā ar valsts nepārtrauktību.”

Nesaistīti ar rūpēm par tālām aizokeānu valstīm — kāpēc tērēt miljardus vēja parku būvniecībā, kuru ražošanas jaudas desmitkārtīgi pārsniedz esošās, ja Latvija spēj būt absolūti autarķiska, nodrošinot lētu elektrību ar HES un TEC2? Kāpēc VARAM Pleša laikā nolēma atteikties no kūdras izmantošanas siltumapgādē un elektrības ražošanā? Kāpēc Latvija piekritusi EK plānam, ka līdz 2030. g. 30% autoparka jābūt elektroauto, pretējā gadījumā jāmaksā soda nauda (CO2 degvielas nodoklis LV izmaksās ap 200 līdz 250 milj. gadā, kas ieripos Briseles, ne Latvijas makā).

Valsts sektorā strādājošo algas

Valsts sektorā strādājošo atalgojums aug straujāk un kvantitatīvi vairāk (lielo algu daļā >6000 eiro bruto) nekā privātajā sektorā. Salīdzinājumam: valsts sektorā algu >6000 eiro bruto 2012. g. saņēma 324 cilvēki, privātajā – 1202. Bet 2023. g. 3004 valsts un 6773 privātajā sektorā.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa Latvijā 🇱🇻, t. sk. dalījumā pa sektoriem (valsts / pašvaldību / privātajā ) un valsts pārvaldē pic.twitter.com/IYocZEDWN7
— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) August 28, 2024

Valsts sekretāri, kas saņem virs 100 tūkstošiem EUR gadā:

Piemaksas par "stratēģiskiem mērķiem":

Atalgojums valsts uzņēmumu padomēs:

Nodokļu reformas un Latvijas darbaspēka nodokļu nekonkurētspēja

FM savu nodokļu reformas projektu atceļ:

“Skarbāko kritiku FM redzējumam veltījušas darba devēju organizācijas, kas norāda – piedāvātais nodokļu izmaiņu scenārijs ne tikai neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem, bet arī turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm. Jaunākais nodokļu sistēmas izmaiņu piedāvājums ir izbrāķēts. Tas veicinātu nodarbinātību zemo algu sektoros, bremzētu investīcijas un ekonomikas pāreju uz augstāku pievienoto vērtību, grautu uzticēšanos pensiju sistēmai un vēlmi maksāt nodokļus.”

https://www.delfi.lv/video/54057146/kapec/120039476/kapec-ar-alinu-lastovsku-ko-darit-talak-ar-izbraketo-nodoklu-reformu

Valsts sektora veiktās investīcijas lielās būvēs un infrastruktūras attīstīšana var neattaisnoties, jo ir iedzīvotāju skaita kritums

Plānprātīgu tēriņu un izzagšanas piemēri, kuriem neseko politiska atbildība

Ja divi autobusi no Spānijas var izmaksāt 100 000, tad kādam tā atkal ir laimes spēle… https://t.co/ul2uSW0iM6 pic.twitter.com/yE35jTDmuP
— Saulis Varpins (@SaulisVarpins) August 12, 2024

Birokratizācijas un atbildības novirzīšanas absurdi

Piemēram, izglītības reformā ieviesīs trīs līmeņu “metodiķus”.

Kāda ir skolu nākotne, ko darīt vecākiem šodien un kāpēc IZM uzstājīgi vēlas mācīt dzimumu, bet nevēlas mācīt matemātiku?
Mana saruna ar @jautaprovince par izglītību un bērnu mācīšanos.

Ļoti iesaku arī iepriekšējās sērijas par Skola 2030 izveidi un matemātikas apguvi skolās. pic.twitter.com/j6JsiupUUg
— Nils S. Konstantinovs (@lasitajs_nr1) September 6, 2024

Atgādina franču filozofa Alekša de Tokvila pirms gandrīz 200 gadiem uzdoto jautājumu:

Kāpēc, valsts aparātam pieaugot, mēs paši pieļaujam, ka ir pieņemami aizvien mazāk uzticēties normāli attīstītu pieaugušu cilvēku veselajam saprātam?

“Debilizācija” valsts pētniecības un reklāmas pasākumos

Rupjmaizes reklāma par 300 tūkstošiem eiro:

https://www.delfi.lv/193/politics/120039483/rupjmaize-berniem-300-tukstosus-eiro-verts-konkurss-vienam-pedeja-briza-pretendentam

Sabiedrības Integrācijas Fonda apmaksātā “dažādības vadības” apmācība:

Air Baltic

“Gauss neskaitāmās intervijās atkārtoja, ka nodokļu maksātāji naudu atgūs pēc "airBaltic" akciju pārdošanas biržā. "Visa nauda, kas 27 gadu laikā ieguldīta "airBaltic", tiks atgriezta," vēl pirms gada LTV rīta raidījumā sacīja Gauss.”

“Lai sakārtotu "airBaltic" grāmatvedību pirms uzņēmuma akciju pārdošanas biržā, valdība pirms nedēļas samazināja lidsabiedrības pamatkapitālu. Ministriem negribīgi nācās atzīt, ka liela daļa aviokompānijā ieguldīto līdzekļu ir iztērēti un nodokļu maksātāju naudu atpakaļ no "airBaltic" neprasīs.”

Rail Baltica

Briškens norādīja, ka kopš viņš stājies amatā, sabiedrība beidzot ir uzzinājusi "Rail Baltic" projekta patiesās izmaksas. Izmaksu pieaugums notika vairākus gadus, taču par to netika runāts. "Mēs sākām atslepenot dokumentus," teica Briškens, akcentējot, ka Satiksmes ministrija pašlaik cenšas strādāt krietni atklātāk.

“Rail Baltica” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti trešdien, 18. septembrī, kritizēja Finanšu ministriju par nevērību attiecībā uz ekspertu brīdinājumiem par projekta sadārdzināšanos un citiem iespējamiem riskiem.

Demos VII sesijas mērķis nav apspriest minētās publikācijas. Tās šeit kalpo tikai, lai ilustrētu kontekstu, kurā radušies rīkotāju uzdotie jautājumi.