Kārlis Irbe: Pašam nekļūt par muļķi

Labdien, cienījami konferences organizatori, runātāji un apmeklētāji!

“kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! — tas sodāms elles ugunī.”

Šos vārdus Jēzus pasaka, komentējot, bausli Tev nebūs nokaut jeb precīzāk Tev nebūs slepkavot, atklājot tā dziļāko nozīmi.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka Jēzus pārspīlē nosaukšanu par muļķi saistot ar bausli, kurš aizliedz slepkavot. Bet, ja šos Jēzus vārdus attiecinām uz politisko procesu un ieskatāmies vēsturē, tad mēs ieraugām, cik Viņa vārdi ir skaudri patiesi. Nereti tieši tā notiek ar politiskajiem oponentiem. Sākumā es savās dusmās nedzirdu savu oponentu, tad es saku, ka viņš ir dumjš jeb neizglītots un visbeidzot bezdievis, sekulārā kontekstā es teiktu kolaboracionists, citas valsts aģents utt., respektīvi, tāds no kura vispār neko labu nevar gaidīt, un tad var sekot oponenta izslēgšanai no diskursa un viņa depersonalizācijai līdz pat fiziskai viņa iznīcināšanai. Ar politisko oponentu es šeit nedomāju teroristus, revolucionārus un citādi pret mūsu valstisko kopienu naidīgus ļaudis. Ar politisko oponentu es domāju līdzpilsoni, ar kuru man kopā ir atbildība valstiskā kopienā iepretim iepriekšējām paaudzēm, vienam pret otru un nākamo paaudzi. Jā, mūsu viedokļi kādās lietās atšķiras, bet mums ir jāatrod kopīgs veids, kā šo atbildību realizēt. Arī šeit šodien kādos jautājumos mēs esam politiskie oponenti, tāpēc sakot mēs, runājam par es un mans politiskais oponents.

Iznīcinoša attieksme pret oponentu ir raksturīga diktatūrās, bet nevar noliegt, ka arī demokrātiskās sabiedrībās oponentu apklusināšanas procesi notiek. Ne tik nežēlīgā veidā kā diktatūrās, bet karjera vai iespēja izteikties publiskajos mēdijos gan varētu tikt ierobežota. Kā arī covidlaiks spilgti atklāja, cik viegli pat demokrātiskas sabiedrības var pārvērsties diktatūrai līdzīgās sabiedrībās, kurā notika cilvēku segregācija faktiski pēc vienas pazīmes “potēts pret C19”/“nepotēts pret C19”. Pārsteidzošais tajā visā bija tas, ka pietiekoši lielai sabiedrības daļai tepat mūsu nelielajā Latvijā tas šķita pieņemami un atbalstāmi, piemēram, tas, ka vecāki nepotēšanās dēļ tika atlaisti no darba un tādējādi viņiem un viņu nepilngadīgajiem bērniem tika liegti iztikas līdzekļi. Visbiežāk tas tika panākts, ierindojot oponentus muļķu kategorijā. Kaut citos apstākļos šie paši cilvēki, tieši šādu segregācijas atbalstīšanu uzskatītu par neiedomājamu muļķību, ko varētu aizstāvēt tikai muļķi.

Vācu teologs Dītrihs Bonhēfers, kurš savā laikā pretojās nacistiem un par to samaksāja visaugstāko cenu, no cietuma rakstīja vēstules, kur citu starpā, viņš analizēja muļķības fenomenu. Viņš nonāca pie sekojošiem secinājumiem, pirmkārt, muļķība ir morāla kategorija nevis intelektuāla kategorija. Tātad tas ir gribas akts, ne tik daudz intelekta vai erudīcijas trūkums. Otrkārt, tas ir sociāls fenomens, kļūt muļķim ar kādiem kopā ir vieglāk nekā esot vienpatim. Treškārt, mēs katrs esam atbildīgi, lai katrs pats pretotos savai muļķībai. Un tas, manuprāt, ir pirmais un svarīgākais darbs — pašam nekļūt vai nepalikt par muļķi.

Viena no muļķības raksturīgākajām pazīmēm ir iedomāšanās, ka es visu zinu, un tas ir muļķīgi, kaut vai tā iemesla dēļ, ka visziņas atribūts piemīt Dievam nevis cilvēkam. Tāpēc politiskā diskusijā es varu mācīties no oponenta, jo, iespējams, viņam ir perspektīva, kas man iztrūkst. Un pat, ja man šķiet, ka oponents nepareizi saprot lietas būtību, tad mans pienākums ir viņam skaidrot savu redzējumu. Ne velti ir teiciens “ja tu nespēj kādu lietu izskaidrot septiņgadīgam bērnam, tad, iespējams, tu neesi vēl pietiekoši labi pats to sapratis.” Arī mācot mēs mācamies. Katrā ziņā politiskajam diskursam būtu jānotiek, pārliecinot par viedokļiem nevis tos uzspiežot.

Tāpēc, kad nākamreiz gribēsi savu politisko oponentu nosaukt par muļķi, atceries Jēzus sacīto

“kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī.”