Par ceturto varu jau pēc dažām dienām

Apzīmējums “ceturtā vara” stāsta gan par mediju lielo varu politiskās dienaskārtības veidošanā, gan par to pienākumu sabiedrības priekšā, proti, būt demokrātijas sargsunim un pieskatīt trīs konstitucionālos varas atzarus — tiesu varu, likumdevēju un izpildvaru.

Žurnālisti, no vienas puses, ir privileģēti tautas pārstāvji, kuriem ir tautas piešķirts finansējums, kā arī atvieglota un paātrināta pieeja varas gaiteņiem. No otras puses, viņiem sabiedrības un likuma priekšā ir pienākumi. Turklāt sabiedriskajiem medijiem, uz ko mēs koncentrēsimies gaidāmajā sesijā, tas viss ir atrunāts atsevišķā likumā.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā ir teikts, ka sabiedrisko mediju stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.

Tajā pašā likumā ir teikts, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Un vienlaicīgi, sabiedriskie mediji ir nozīmīga daļa no Saeimas apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas. Kas tad īsti tie sabiedriskie mediji ir? Vai sabiedriskais medijs ir valsts pārstāvis publiskajā telpā, propagandas rupors? Vai tas ir pilnīgi neatkarīgs, autonoms varas avots līdzīgi kā tiesu vara? Kāds sabiedrisko mediju eksperts nesenā konferencē salīdzināja medijus ar tiesu varu un pieprasīja līdzīgas no likumdevēja dāsnuma neatkarīgas finansējuma garantijas.

Likums nosaka valstij pienākumu nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību. Tomēr ja nu izdodas panākt pilnīgu sabiedrisko mediju neatkarību no jebkādām ietekmēm, kāpēc lai mēs tos finansētu? Kāda tad ir šī institūta demokrātiskā leģitimitāte? Tiesu vara darbojas Satversmes un likumu ietvaros. Tiesu lemj saskaņā ar Satversmi. Ko dara žurnālisti?

Ideālā gadījumā sabiedriskie mediji strādā sabiedrības vietā, veidodami vidi, kurā ikviens sabiedrības loceklis var atnākt un iepazīties ar valstī faktiski notiekošo. Ideālā gadījumā mediji mūsu vietā ir apsekojuši norises, konstatējuši mums nozīmīgākās, izanalizējuši un izpētījuši tās, un pasniedz tās mums tādā veidā, kas ļauj bez īpašiem laika ieguldījumām ātri būt lietas kursā. Un mediji to dara tādā veidā, ka secinājumu izdarīšana paliek mūsu ziņā. Mediji veido vidi, kurā notiek godīga publiskā diskusija par politiskās dienaskārtības aktualitātēm.

Kad ir aizdomas par varas patvaļu un, iespējams, varas iestāžu gausumu vai nevēlēšanos ieraudzīt kolēģu negodprātību, tie ir mediji, kuri savas privileģētās piekļuves dēļ gādā par pilsoņu tiesību aizstāvību. Ideālā gadījumā mediji ir vieta, kas padara visādus kaktu kanālus, ekspertus un teorētiķus par vienkārši izklaidējošas dabas sarunu biedriem, ne par meklētiem informācijas avotiem.

Bet kā ir patiesībā? Un vai sabiedrība vispār grib labus sabiedriskos medijus? Kādā nesenā fokusgrupas pētījumā 12 no 26 respondentiem atzina, ka viņuprāti ir svarīgi, lai žurnālisti atbalsta valdības politiku.

Par šiem un citiem, daudz dziļākiem jautājumiem runāsim jau otrdien 6. februārī pulksten 18.00 Rīgas Latviešu biedrības namā.

Svinīgu uzrunu konferences dalībniekiem teiks Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane. Šī ir nozīmīga un tematiski ļoti būtiska konferences sasaiste ar valsts institūcijām, jo saskaņā ar jau minēto likumu tā ir tieši SEPL padome, kas pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.

Ar kritiskiem referātiem par mediju telpā notiekošo uzstāsies politologs Andis Kudors un Rīgas Apriņķa avīzes galvenā redaktore Eva Lūse, savukārt filozofs Māris Kūlis runās par medijiem, masām un patiesību — vai tā vispār ir pašsaprotama šodien.

Ar muzikālu priekšnesumu konferences dalībniekus priecēs flautiste Dita Krenberga un pianists Reinis Zariņš.

Paneļdiskusiju vadīs konferences rīkotāji, portāla Telos redaktors Krišjānis Lācis un izdevniecības Kodoka vadītājs Jāzeps Baško.

Iepriekšējās sesijas Suverenitāte video ierakstu var noskatīties mūsu YouTube kanālā.