Dalībnieku jautājumi II sesijā
Apkopojam dalībnieku rakstiski iesniegtos jautājumus konferences II sesijā 2023. gada 28. novembrī, kas bija veltīta tēmai Kas ir mēs?
Pāris jautājumi diemžēl tika pazaudēti. Jautājumu secība ir patvaļīga. Tie šeit tiek pārpublicēti bez izvērtēšanas un cenzūras. Jautājuma neatbilstība tematikai vai faktiem paliek uz katra jautātāja paša sirsapziņas.
- Iveta jautā Gintam Apalam: Ja mūsu identitāte nav eiropeiska, ja neesam eiropieši, kas mēs esam? Austrumeiropieši? Baltieši? Vai varam pastāvēt bez piederības lielākai grupai?
- Krišjānis Lācis jautā visiem: Kāpēc latviešiem ir tik vāja nacionālā pašapziņa salīdzinājumā ar tuvāko kaimiņu tautām?
- Andrejs Faibuševičs jautā Gintam Apalam: Vai jūs varētu sīkāk izskaidrot un pamatot savu tēzi, ka "Latviešu nācija [kādā brīdī] ir izvēlējusies atstumt citā valodā runājošos"?
- Anita Upīte jautā Gintam Apalam: Vai jūsuprāt ir/var būt "visu tautību latvieši"? Un kā var kļūt par latvieti?
- Ilgonis Kļaviņš jautā Voldemāram Lauciņam: Kā teoloģiskā kontekstā šķirami "mēs" no "ne mēs" — [kāds ir] kritērijs?
- Ilona jautā Aijai Priedītei-Kleinhofai un vēl kādam, varbūt, Voldemāram Lauciņam: No Priedītes kundzes sapratu, ka neviena identitāte nav dabiski veidojusies vai Dieva dota. Bet kā tad ar vīrieša, sievietes dzimuma identitāti? Vai tad tās nav Dieva dotas vai dabiski (nemākslīgi) izveidojušās?
- E. Krusts jautā visiem: Mūs veido kultūrvēsturiskā pieredze un šodienas acīm grūti redzēt identitātes robežu pārbīdi — tas atklājas ilgtermiņā. Kā vērtēt padomju okupācijas pēctečus LV? Uz kāda faktora pamata tos iekļaut (vai tie jau ir?) "mēs"? Vai tā ir okupācijas seku legalizēšana, vai arī imperatīva "mēs" pašveide, ko sapratīs nākamās paaudzes — šīs pārveides produkts? Ja pieņemam, ka pēdējais variants, tad vai "mēs" ir kāda fundamentāla to definējoša vērtība, vai arī "mēs" definēšana atrodas ārpus "mēs" indivīdu gribas?
- E. Krusts jautā visiem: Vai partijām, piem., PRO, kas atsakās no nac. piederības kā savas identitātes sastāvdaļas, ir tiesības uz politisku viedokli, ja šādi tie sevi izslēdz no "mēs"?
- Juris Bogdanovičs jautā Gintam Apalam: Jūsu referātā kā kaut ko pozitīvu saklausīju nelatviešu iekļaušanu. Manuprāt, iekļaut var tikai tos, kas paši to vēlas. Pārējos var un vajag pakļaut. Iekļaušana velk uz liberālismu un multikulturālismu nevis konservatīvu nacionālismu — latvisku Latviju. Lūdzu Jūsu komentāru!
- Sandra jautā Artim Pabrikam: Jūs 5 gadus esat bijis Eiropas Parlamenta deputāts. [Kāds būtu] jūsu komentārs Skrūtona teiktajam: "ES ir drauds Eiropas demokrātijai. Ierēdņi, kuriem nekad nav jāatbild par saviem lēmumiem, aiz slēgtām durvīm iestrādā likumus, kurus dalībvalstu parlamentiem jāievēro."
- Romāns Putāns jautā visiem: Mūsdienās politika (tās praktiskā un teorētiskā disciplīna), uz kuru fokusējas konference Demos, ir vairāk kā neatraujami cieši saistīta ar ekonomikas disciplīnu. Vai var (ir jēga) lietot tādu jēdzienu kā "konservatīvisms biznesā/ekonomikā/uzņēmējdarbībā/tirgū" un, ja jā, ko tajā nozīmētu "mēs"?
- Anonīms jautā Gintam Apalam: Livonija. Laiks, kad Valters fon Pletenbergs cīnījās pret Maskavijas ekspansiju. Kāda vieta šodien būtu Livonijas vēsturei Latvijas kopīgajā "mēs"?
- [Pazaudēts jautātāja vārds] jautā Agnesei Irbei: Vai oikofilijai labāks pretstats nav oikofobija nevis ksenofobija?
- [Pazaudēts jautātāja vārds] jautā Gintam Apalam: Ja identitāte ir konstrukts, kā ar ģenētiku? Kā ar stereotipiem, piem., skotu skopums, vāciešu punktualitāte utt.?
Šāds pats apkopojums ir pieejams arī par III sesijas jautājumiem: