VI - Kāpēc dzimst tik maz bērnu?
Konservatīvās domas konferences "Demos" VI sesija par tēmu "Kāpēc dzimst tik maz bērnu?" notiks 21. maijā.
2023. gadā Latvijā piedzimušo bērnu skaits bija zemākais pēdējo simts gadu laikā, kopš ir pieejami dati, — piedzima nedaudz virs 14 000 bērnu. Tas bija par 11,5% jeb 1800 jaundzimušo mazāk nekā 2022. gadā. Summārais dzimstības koeficients pēdējā desmitgadē ir strauji samazinājies no 1,74 (2016. gadā) līdz 1,47 (2022. gadā) un, pēc vēl oficiāli neapstiprinātiem datiem, 1,34 (2023. gadā). Kā zināms, minimālais paaudžu nomaiņai un tautas ataudzei nepieciešamais koeficients ir 2,1, taču tik augstu dzimstības līmeni Latvija kopš neatkarības atgūšanas nekad nav piedzīvojusi.
Pēdējo trīsdesmit trīs gadu laikā lielākās summārā dzimstības koeficienta svārstības Latvijā varēja viegli skaidrot ar trim ekonomiskajām krīzēm — “juku laikiem” deviņdesmito gadu sākumā, banku krīzi 1995. gadā un ekonomisko krīzi 2008. gadā —, kad pēc katras vēl trīs gadus pēc kārtas samazinājās summārais dzimstības koeficients. Taču pēc visām trim krīzēm dzimstības rādītājs atgriezās iepriekšējā līmenī. Tādēļ, raugoties vēsturē, ir neparasti, ka augošas ekonomikas periodā, sākot ar 2017. gadu, summārais dzimstības koeficients nav pārstājis krist — turklāt strauji. No tā izriet, ka ārējie apstākļi vairs nespēj tik labi izskaidrot tendences dzimstības rādītājos. Tāpēc ir pamatoti meklēt cēloni dzimstības rādītāju kritumam pāru un sieviešu iekšējā motivācijā.
Skaitliski vērtējot, jāizšķir vairākas tendences, kas nosaka pašreizējo dzimstības kritumu:
- Pieaug sieviešu īpatsvars, kurām nav neviena bērna. 2000. gadā 9% Latvijā dzīvojošu sieviešu vecumā 40–44 gadi bija bez bērniem, savukārt 2023. gada sākumā šis rādītājs sasniedza jau 13,5%.
- Pieaug vidējais vecums, kurā sievietei dzimst pirmais bērns, samazinot auglīgā laika iespēju logu. 2000. gadā māte vidēji radīja savu pirmdzimto 24 gados, bet 2022. gadā — 28 gados.
- Lai arī šķiršanās laulības pirmajos piecos gados kopš 2012. gada pakāpeniski samazinās, pēdējā desmitgadē saglabājas augsts izjukušu ģimeņu īpatsvars. Pāru nereģistrēta kopdzīve ir pierādījusi sevi kā ļoti nestabilu. Nereģistrētā kopdzīvē dzimst salīdzinoši mazāk bērnu nekā laulībā.
Šīs statistiskās tendences liek domāt par iekšējās motivācijas un vērtību izmaiņām gados jaunu sieviešu un vīriešu vidū. Latvijas Universitātes un Valsts Pārresoru koordinācijas centra 2022. gadā publicētais pētījums “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte” izceļ būtiskas izmaiņas aptaujāto studentu un jaunu pieaugušo vērtību ranžējumā.
Salīdzinājumā ar 2004. gadu, kad pirmo reizi veica šo pētījumu, būtiskākās izmaiņas ir notikušas vērtības “bērni un ģimene” ranžējumā. 2004. gadā tā bija 3. nozīmīgākā vērtība, bet 2022. gadā bija noslīdējusi uz 22. vietu. Jauni cilvēki vērtību “bērni un ģimene” ranžēja stipri zemāk par tādām vērtībām kā “domu un rīcības brīvība”, “neatkarība (pašpaļāvība, patstāvība)” un “dzīves baudīšana”. Arī nosauktais vēlamais (optimālais) bērnu skaits jaunām bezbērnu sievietēm, ja visi apstākļi būtu labvēlīgi, 2022. gadā bija stipri zemāks nekā 2004. gadā.
Kāpēc Latvijā dzimst tik maz un aizvien mazāk bērnu? Jo Latvijas iedzīvotāji tos nevēlas? Ja tā, tad kāpēc nevēlas? Vai viņiem trūkst patriotiskuma, piederības kopienai vai varbūt vienkārši viņi nespēj atrast piemērotu dzīvesbiedru? Vai radīt un audzināt bērnus “mūsdienās” šķiet pārāk nogurdinoši un apgrūtinoši? Vai viņi jūtas nedroši vai varbūt vienaldzīgi par nākotni?
Tā kā dzimstības rādītāji ir dramatiski kritušies arī tādās zemēs kā tradicionāli kristīgā Itālija, kas turklāt atrodas tālu no Ukrainas karadarbības zonas, dziļākie cēloņi acīmredzami ir meklējami noteiktā “laika garā”, kas formē ne tikai cilvēku vēlmes un vērtības, bet arī viņu vitalitāti – vai, pareizāk, tās trūkumu. Kādu lomu šajā vispārējā dzimstības lejupslīdē spēlē feministiskais “dzimumu vienlīdzības” parametrs, centieni būt pilnībā neatkarīgam un autonomam un viedtālruņu piedāvātā nebeidzamā izklaide? Kādu lomu spēlē zaļais aktīvisms un draudi ar drīzu pasaules galu klimata pārmaiņu dēļ? Vai varbūt problēma ir audzināšanā, izglītībā un plašsaziņas līdzekļu vēstījumā, kuram ir grūti pamanāma, tomēr izteikta antinatālistiska vai vismaz hedonistisku bezbērnotību slavinoša ievirze?
Un ko darīt?
Polija un Ungārija, kas ne tikai ieguldījušas milzīgus valsts līdzekļus dzimstības veicināšanā, bet arī padarījušas šo jautājumu par vienu no reālām prioritātēm, ir spējušas īslaicīgi bremzēt, bet ne apturēt lejupslīdi.
Šajā Demos sesijā mēģināsim diagnosticēt šo mazai nācijai un tās nākotnei izšķiroši nozīmīgo problēmu un kritiski izvērtēt piedāvātos risinājumus.
Šī konferences sesija tiek rīkota sadarbībā ar The John Templeton Foundation un to visa 2024. gada maija garumā pavadīs rakstu sērija par demogrāfijas jautājumiem portālā Telos.lv.
Sesijas kuratore ir Telos.lv galvenā redaktore Agnese Irbe.
Emīls Zavelis
